Inta Ekte ir angļu valodas skolotāja ar 30 gadu pieredzi un šobrīd strādā Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā. Šajā mācību gadā viņa piedalījās rakstāmgrāmatu "Get Involved!" aprobācijā, kā arī bija viena no LinguaLab projekta skolotājām. Sarunā Inta dalās pārdomās par skolotāja profesiju, mūsdienu skolēniem un to, kā gadu gaitā mainījusies angļu valodas apguve.
Mēdz teikt, ka skolotāja profesija ir aicinājums. Kā sākās Jūsu skolotājas ceļš?
Par skolotāju vēlējos kļūt jau kopš sevi atceros. Skolas laikā man ļoti patika veidot stundu sarakstus un pat labot klasesbiedru darbus. Tas šķiet mazliet neparasti, jo manā ģimenē skolotāju nebija, tomēr jau bērnībā zināju, ka vēlos strādāt skolā.
Liela nozīme bija arī maniem skolotājiem. Man ļoti paveicās gan ar klases audzinātāju, gan ģeogrāfijas skolotāju. Patiesībā sākumā vēlējos kļūt tieši par ģeogrāfijas skolotāju.
Dzīve gan mani aizveda nedaudz citā virzienā. Vispirms ieguvu pirmsskolas skolotājas kvalifikāciju un sāku strādāt pirmsskolas izglītības iestādē. Kādu dienu skolas vadība man piedāvāja angļu valodas skolotāja vakanci. Nolēmu izmantot šo iespēju un pamēģināt. Toreiz piekritu, jo tas šķita interesants izaicinājums. Pēc tam ieguvu nepieciešamo kvalifikāciju un kļuvu par angļu valodas skolotāju. Tagad, atskatoties, domāju – ja šodien man vēlreiz būtu jāiziet viss mācību ceļš, iespējams, tas šķistu daudz grūtāk. Taču ļoti priecājos, ka toreiz pieņēmu šo lēmumu.
Šobrīd skolā strādāju jau 30 gadus un joprojām varu teikt – man no sirds patīk šis darbs.
Kas ir tas, kas pēc tik daudziem gadiem skolā joprojām iedvesmo?
Katra diena skolā ir citāda. No malas var šķist, ka skolotāja darbs ir diezgan vienveidīgs – stundas, pārbaudes darbu labošana un regulāra gatavošanās. Patiesībā tā nemaz nav.
Katru rītu atveras skolas durvis, un priekšā ir jauns piedzīvojums. Skolēni nāk ar savām idejām, notikumiem un jautājumiem, un nekad nevar pilnībā paredzēt, kā diena izvērtīsies. Protams, stundu plāns un tēmas ir, taču tieši skolēni padara katru dienu interesantu. Manuprāt, tas arī ir viens no lielākajiem skolotāja profesijas ieguvumiem.
Jūs skolā strādājat jau trīsdesmit gadus. Kā šajā laikā ir mainījušies skolēni un viņu pieeja angļu valodas apguvei?
Pārmaiņas ir ļoti lielas. Agrāk angļu valodas mācīšanās balstījās galvenokārt gramatikā, vārdu krājumā, diktātos un tekstu tulkošanā. Skolēniem ārpus skolas gandrīz nebija iespēju valodu izmantot, tāpēc viss notika klasē.
Mūsdienās situācija ir pavisam citāda. Bērni uz skolu jau nāk ar zināmu angļu valodas pamatu. Viņi skatās filmas, spēlē datorspēles, klausās mūziku un ikdienā sastopas ar angļu valodu daudz biežāk nekā agrāk.
Tas nozīmē, ka mainījusies ir arī skolotāja loma. Lai būtu labs skolotājs, nepietiek tikai ar valodas zināšanām – pašam nepārtraukti jāpaplašina redzesloks un jāattīstās līdzi laikam. Mūsdienu bērni ir ļoti zinoši, un skolotājam jāspēj viņus iedvesmot, nevis tikai iemācīt jaunus vārdus.
Es arī uzskatu, ka mūsdienās skolotājs vairs nav tikai tas, kurš stāv klases priekšā un stāsta. Vecākajās klasēs viņš vairāk ir ceļa rādītājs un sarunu biedrs – cilvēks, pie kura skolēns var vērsties pēc padoma, atbalsta un iedrošinājuma.
Dažkārt dzirdam bažas, ka jaunieši ikdienā arvien biežāk lieto angļu valodu un aizvieto latviešu vārdus ar angļu izteicieniem. Vai tas Jūs satrauc?
Es domāju, ka mūsdienās tas zināmā mērā ir neizbēgami, jo vide, kurā jaunieši pavada savu brīvo laiku, lielā mērā ir angļu valodā.
Tomēr es uzskatu, ka mūsu – pieaugušo – uzdevums nav bērnus par to nosodīt. Daudz svarīgāk ir palīdzēt viņiem bagātināt latviešu valodu. Reizēm skolēns vienkārši nezina kādu latviešu vārdu, un tā nav viņa vaina. Tad mūsu pienākums ir paskaidrot, iedrošināt un palīdzēt šo vārdu iemācīties.
Valodu nevajadzētu uztvert kā konkurenci. Mēs varam stiprināt latviešu valodu, vienlaikus priecājoties, ka bērniem ir iespēja labi apgūt arī angļu valodu.
Runājot par angļu valodas apguvi, šajā mācību gadā aprobējāt rakstāmgrāmatu "Get Involved!" 5. klasei. Kāda bija Jūsu pieredze?
Ļoti pozitīva. Pirms piekritu iesaistīties aprobācijā, vispirms aprunājos ar saviem skolēniem. Man šķita svarīgi, lai arī viņi būtu gatavi šādai pieredzei. Ņemot vērā, ka iepriekš izmantotie mācību līdzekļi viņiem īsti nebija iepatikušies, klase ar prieku piekrita.
Ļoti spilgti atceros pirmo stundu ar jaunajām rakstāmgrāmatām. Kāds skolēns, kuram angļu valoda nav tas vieglākais mācību priekšmets, atvēra rakstāmgrāmatu un uzreiz iesaucās: "Skolotāj, sākam! Te ir tāds uzdevums, un vēl tāds! Es gribu šo pildīt!"
Man tas bija ļoti svarīgs brīdis, jo sapratu – grāmata bērnos rada interesi jau no pirmā acu uzmetiena.
Bet, atskatoties uz pieredzi mācību gada laikā, man jāuzsver vairākas priekšrocības, ko novērtēju, – viena no lielākajām priekšrocībām ir tā, ka saturs ir pietuvināts Latvijas skolēniem. Mācību materiālā izmantoti piemēri, vietas un situācijas, ko bērni pazīst. Tas ir ļoti svarīgi, jo skolēns var koncentrēties uz angļu valodas apguvi, nevis uztraukties par to, ka nesaprot saturu. Ja bērns zina, kas ir Rīga vai Tallina, viņam nav papildu stresa par nepazīstamām vietām vai kultūras faktiem. Tas palīdz veidot pārliecību un motivē mācīties tālāk.
Ļoti vērtīgi šķita arī projektu darbi – skolēni sadarbojās, diskutēja un pēc tam prezentēja savu veikumu klases priekšā. Šādās aktivitātēs viņi attīsta ne tikai angļu valodu, bet arī prasmi sadarboties, uzstāties un nebaidīties kļūdīties.
Man patīk arī tas, ka visa rakstāmgrāmata veidota ļoti pārdomāti. Uzdevumi cits citu papildina, un skolēns soli pa solim nonāk līdz arvien sarežģītākiem uzdevumiem. Mūsdienu bērni ir ļoti attapīgi – ja materiāls ir labi strukturēts, viņi paši intuitīvi saprot, kas no viņiem tiek sagaidīts. Skolēni nejūtas apmulsuši, jo katrs uzdevums dabiski sagatavo nākamajam. Tieši šī pakāpeniskā pieeja, manuprāt, ir viena no rakstāmgrāmatas lielākajām priekšrocībām.
Kā skolēni vērtēja rakstāmgrāmatas formātu?
Tas viņiem bija ļoti būtiski. Piektajā klasē bērni vēl joprojām mēdz kaut ko aizmirst mājās – darba burtnīcu, pierakstu kladi vai kādu darba lapu. Šeit viss ir vienā izdevumā.
Man arī kā skolotājai tas šķita ļoti ērti. Skolēns vienmēr var pāršķirt iepriekšējās lapas, paskatīties, ko jau ir darījis, un nekas nepazūd starp dažādām burtnīcām. Visa mācību procesa gaita ir redzama vienuviet.
Rakstāmgrāmatai pieejama arī digitālā platforma un skolotāja materiāli. Vai tos izmantojāt?
Jā, un diezgan aktīvi. Godīgi sakot, šie materiāli man ietaupīja ļoti daudz laika. Vairs nevajadzēja vakaros meklēt internetā papildu uzdevumus vai gatavot darba lapas. Viss nepieciešamais jau bija sagatavots, un tas ļāva vairāk koncentrēties uz pašu mācību procesu un skolēniem.
Īpaši novērtēju darba lapas un pārbaudes darbus dažādos grūtības līmeņos. Manā klasē skolēnu spējas ir atšķirīgas, tāpēc bija svarīgi, ka varēju izvēlēties piemērotākos uzdevumus katram skolēnam.
Digitālo grāmatu izmantoju arī stundās. Man šķiet, ka mūsdienu bērniem arvien biežāk ir bail iznākt klases priekšā un prezentēt savu darbu. Ar digitālās grāmatas palīdzību aicināju skolēnus nākt pie interaktīvās tāfeles un pašiem pildīt uzdevumus. Tas pamazām palīdzēja viņiem kļūt drošākiem, nebaidīties kļūdīties un būt visas klases priekšā.
Papildu darbam skolā un dalībai aprobācijas projektā šajā mācību gadā iesaistījāties arī projektā „LinguaLab”, vadot seminārus citiem skolotājiem. Kāda bija Jūsu pieredze šajā projektā?
Man ļoti patika. Tā bija iespēja satikt citus skolotājus, aprunāties un dalīties ikdienas pieredzē. Man šķiet, ka skolotājiem tas ir ļoti nepieciešams. Ikdienā mēs katrs dzīvojam savā ritmā, un ne vienmēr ir laiks apstāties un paskatīties, kā strādā citi.
Man bija prieks pastāstīt arī par savu pieredzi ar "Get Involved!". Es negribēju vienkārši pateikt, ka šis ir labs mācību līdzeklis. Gribējās dalīties ar reāliem piemēriem no stundām – kas skolēniem patika, kas viņus motivēja un kas man kā skolotājai atviegloja darbu.
Manuprāt, ir svarīgi, ka skolotāji viens otram stāsta par lietām, kas patiešām darbojas.
Es arī ļoti novērtēju darbu, kas ieguldīts šo mācību līdzekļu izveidē. Jūtams, ka kāds ir rūpīgi pārdomājis ne tikai grāmatas saturu, bet arī skolotāja ikdienu. Materiāli, darba lapas un digitālie resursi nav veidoti tikai tāpēc, lai tie būtu – tie patiešām palīdz strādāt. Man kā skolotājai tas ir ļoti svarīgi.
Noslēgumā – jaunais mācību gads jau ir pavisam tuvu. Ko Jūs vēlētos novēlēt saviem kolēģiem?
Es kolēģiem novēlu nebaidīties izmēģināt ko jaunu un uzticēties savai profesionālajai pārliecībai. Izbaudiet prieku strādāt!
Foto: personīgais arhīvs, Edgars Pogožeļskis
